Es piedzīvoju šo skatu vasarā, kad braucu ļoti karstā un pārpildītā autobusā. Man pretī sēdēja jauna meitene, kas bija noklāta tetovējumos, un apmēram 70 gadus veca tantiņa.
Tantiņa nu nekādi nespēja novērst acis no notetovētās meitenes. Meitene nenocietās un jautāja:
“Kādēļ jūs uz mani tā blenžat? Jūsu laikos tāda skaistuma nebija?”
“Viss kaut kas ir redzēts, bet es vienkārši 40 gadus pasniedzu skolā ķīniešu valodu.”
“Un kas par to?” meitene turpināja nejaukā tonī.
“Meitiņ, tu man vari pateikt, kādēļ tev uz kakla rakstīts “Atkārtoti nesasaldēt”?
Un te pēkšņi viss autobuss sāka skaļi smieties. Meitene jau nākošajā pieturā steigšus izskrēja no autobusa.